Sarunas laikā mūsu smadzenes sinhronizējas

Agrāk bija tāda televīzijas pārraide „Kas? Kur? Kad?“ Pirmajās epizēdēs piedalījās Boriss Burda – zūrnālists, rakstnieks, vairāku grāmatu autors, bards. Vienā radio translācijā viņam tika uzdots jautājums: „Padalieties noslēpumā – kā jūs tik daudz ko zināt?“ Uz šo jautājumus Boriss Burda atbildēja: Tas ir vienkārši – atrodiet kādas sfēras speciālistu, komunicējiet ar viņu un ļoti ātri sasiegsiet viņa līmeni.“ Šī atbilde paskaidro, kā darbojas jau sen zināmā patiesība par smadzeņu sinhronizāciju. Spānijas zinātnieki uzgāja mehānismu, kurš detalizēti parāda, kā sarunas laikā sinhronizējas mūsu smadzenes. Zinātnieki izpētījuši, ka sarunas laikā smadzenes sinhronizējas Eksperimentā piedalījās piecpadsmit dalībnieku pāri, šie cilvēki pirmo reizi redzējās un aprunājās. Katra pāra dalībnieki tika nošķirti ar sieniņu, lai viens otru neredzētu. Viņi viens otram varēja uzdot trīsdesmit jautājumus par piecām dažādām tēmām. Eksperimenta laikā zinātnieki izmantoja encefalogrāfu – tādu aparātu, kurš mēra smedzeņu aktivitāti alfa, beta, delta un teta ritmos. Datu salīdzināšanai tik izmantots to pašu dalībnieku smadzeņu aktivitātes attēls ne sarunas laikā. Jau pašā sarunas sākumā zinātnieki ievēroja smadzeņu sinhronizāciju – tā noritēja alfa, beta, delta un teta ritmos, kas nozīmē, ka sarunas laikā cilvēku smadzenes dažādos līmeņos sāk sinhronizēt savus ritmus. Katram pārim tika piemērota individuāla sinhronizēšanas struktūra, īpaša tikai tai vienai, kā arī unikāls sinhronai zīmējums. Runājot ar citu cilvēku, mēs neapzinīgi sinhronizējamies ar viņu: partnera stāvoklis, pasaules pieņēmums, pārdzīvojumi, dzīves pieredze, problēmas, sasniegumi un zaudējumi. Divu cilvēku smadzenes, sarunas laikā kļūst vienādas un dalās pieredzē. Ja vēlamies pilnveidoties – jākomunicē ar lielākas un konstruktīvas pieredzes pilniem cilvēkiem Budismā uz jautājumu, kā atpazīt skolotāju, tiek atbildēts: esot blakus šādam cilvēkam, mēs sajūtam mieru un spējam atslābināties. Tas ir tāpēc, ka komunicējot ar nobriedušu personību mūsu iekšējā pasaule un zemapziņa nomietinās – reizēm pat pret mūsu pašu gribu: mūs apņem „mīksts“, „silts“ miers, apņem kopības un pilnības sajūta. Var būt arī otrādāk – komunicējot ar nemierīgas zemapziņas cilvēku mēs visu laiku pārgrupējamies: vieglāk ļaujamies galējībām, šaubām un destruktīviem konfliktiem. Paskatoties uz sevi no malas, mēs varam ievērot ar ko mums veicas komunicēt vislabāk. Tas ļaus nolemt, kādā virzienā mēs dodamies. Zemapziņā mums visvieglāk komunicējas ar tiem cilvēkiem, kuri atspoguļo mūsu iekšējās noslieces, tāpēc nejaušību nav. Raksts: balarama.lt